Jeruzaleme ielas ir tukšas, kulta vietas slēgtas, un Vecpilsētas veikali nav atvērti. Pēc ASV un Izraēlas militārajiem triecieniem pret Irānu, pilsēta atkal dzīvo bailēs. Šī nedēļa atgādina 2023. Gada 7. Oktobri, kad raķetes sāka krist uz pilsētas, un šobrīd visas Tuvās Austrumu reģions ir apņemts kara liesmās. Šis konflikts, kas sācies ar mērķi likvidēt “eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms”, kā paziņoja Izraēlas valdības vadītājs Benjamins Netanjahu, ir iegājis bīstamā pavērā.
Tēvs Ibrahims Faltas, bijušais Svētās Zemes kustodijas vikārs un atbildīgais par kustodijas skolām, atceras 7. Oktobra traģisko dienu. “Kopā ar skolotājiem un pārējo skolas personālu mums knapi izdevās saglabāt vajadzīgo mieru, lai nomierinātu bērnus, kurus vecāki pirms brīža bija atveduši uz skolu, no tiem atvadījušies un aizgājuši savās dienas gaitās,” stāsta tēvs Faltas. “Skolotājiem nebija viegli valdīt asaras, kamēr tie iedrošināja bērnus. Pirms ienākt klasē, viņi tikko bija kopā noskaitījuši vienkāršu svētā Franciska lūgšanu. Es skatījos uz bērniem un viņu bēdīgajās acīs redzēju apslēptu traumu.”
Šis konflikts nav jauns. Gadiem ilgi Tuvie Austrumi ir plosīti kari un vardarbība, un bērni vienmēr ir visneaizsargātākie. Tēvs Faltas norāda: “Svētvietu tuvumā dzīvojam šķietami normāli, jo ticam, lūdzamies un ceram, taču apdullinošais kara troksnis mūs vienmēr atgriež sāpīgajā realitātē.” Viņš uzsver, ka bērni nepazīst vardarbību un tās iemeslus, un kļūst par nevainīgiem upuriem. “Bērni pazīst un atzīst vienīgi labo. Šādos brīžos viņi trīc un trīcēt tiem liek ļaunums. Tās ir bailes no kaut kā, ko viņi nepazīst, kas apdzēš viņu smaidus, visu bērnu smaidus, kuri cieš un mirst kara pārņemtajās zemēs.”
Triecieni pret Irānu un atbildes reakcija
Saskaņā ar LSM.lv ziņojumiem, ASV un Izraēlas spēki sestdien sākuši triecienus pret mērķiem Irānā. Ziņojumi liecina, ka triecienos Irānā nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku, un viena no Izraēlas raķetēm trāpījusi meiteņu skolai, kur nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku. Irānas ārlietu ministrs karu nosaucis par “absolūti neizprovocētu un nelikumīgu”.
Atbildot uz triecieniem, Irāna ir atbildējusi ar raķešu triecieniem pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā. Irāna draud slēgt kuģu satiksmei Hormuza jūras šaurumu, pa kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu. Šī drauds rada bažas par naftas cenu kāpumu, kā arī par globālās ekonomikas stabilitāti.
Bērnu ciešanas un aicinājums uz mieru
Tēvs Faltas pauž dziņu skumju par bērnu ciešanām karā. “Bērni cieš un mirst Gazā, Teherānā, Kijivā, Telavivā. Bērni ir nobijušies, viņus māc skumjas, tie cieš no bada un aukstuma, sēžot samirkušās teltīs, būdami izolēti patversmēs un bunkuros, vai vēl ļaunāk, aprakti zem skolu un māju drupām. Tie nevar spēlēties, izmantot pildspalvas un krāsainus zīmuļus.”
Pēc 2023. Gada 7. Oktobra ir izskanējušas daudzas aicinājums atgriezties pie cilvēcības, ko izteikuši divi pāvesti, civilās un reliģiskās autoritātes, kā arī sabiedrībā pazīstamas personas. Tomēr atbildes līdz šim ir izpalikušas. Tēvs Faltas jautā: “Kam būtu jāatbild uz miera prasībām? Kura cilvēce atbild ievainotajai cilvēcei?” Viņš uzsver, ka jautājumi paliek neatbildēti, jo gadiem ilgi tiek bradātas nevainīgo ļaužu pamattiesības un starptautiskās kopienas pienākumi ir pakļauti kara ekonomikas interesēm.
Morālā atbildība un cerība uz cilvēci
Tēvs Faltas apgalvo, ka Gazā bērniem ir atņemtas tiesības uz mierīgu attīstību. Viņi ir spiesti meklēt priekšmetus drupās, lai pārdotu tos pret ēdienu un segām. Viņš jautā: “Kura cilvēce viņus atbalsta un tiem palīdz, kamēr viņi rakņājas putekļos un gādā par citiem nevainīgajiem? Kas viņus vēl atceras?”
Neskatoties uz tumšo realitāti, tēvs Faltas saglabā cerību uz cilvēci. “Mana dzīves pieredze Svētajā Zemē liek vēl ticēt un cerēt, ka ir cilvēciskas būtnes, kuru sirdī mājo mīlestība pret tuvāko bez aizturēm un robežām, kuras spēj pasniegt draudzīgu roku, uzmanīgi uzklausīt, dāvāt apskāvienu, kas sasilda dvēseli. Tā ir cilvēce, kurā sevi būtu jāatpazīst katrai cilvēciskai būtnei, un tā ir cilvēce, kura būtu jāpārstāv starptautiskajai kopienai.”
Saskaņā ar jaunākajiem LSM.lv ziņojumiem, ASV un Izraēlas triecienā nogalināta arī Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmenejī sieva Mansūre Hodžaste Bagerzade. Šie notikumi vēl vairāk sarežģī reģionālo situāciju un palielina spriedzi.
Situācija Tuvajos Austrumos joprojām ir ārkārtīgi nestabila. Nākamais solis būs starptautiskās sabiedrības reakcija uz jaunākajiem notikumiem un mēģinājumi atrast diplomātisku risinājumu, lai novērstu tālāku eskalāciju. Aicinām jūs sekot līdzi jaunākajiem notikumiem un dalīties savos viedokļos par šo sarežģīto situāciju.
