Ženēvā noslēgušās ASV un Irānas netiešās sarunas par Teherānas kodolprogrammu, atstājot maz cerību uz ātrām pārmaiņām, taču iezīmējot pamatus iespējamai vienošanās izstrādei. Sarunas, kas norisinājās Omānas diplomātiskajā pārstāvniecībā, notika brīdī, kad reģionā pieaug spriedze, un abas puses pauž savas sarkanās līnijas – Vašingtona pieprasa kodolprogrammas ierobežojumus, savukārt Teherāna vēlas sankciju atvieglojumus.
Sarunās, kurās ASV pārstāvēja Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un prezidenta znots Džēreds Kušners, bet Irānas delegāciju vadīja ārlietu ministrs Abass Aragči, tika panākts progress, atzīstot virkni pamatprincipu, uz kuru pamata varētu tikt izstrādāts potenciāls vienošanās teksts. Tomēr, kā norādīja Aragči, ceļš uz vienošanos būs sarežģīts un prasīs papildu darbu. Šīs sarunas ir turpinājums februāra sākumā Omānā notikušajām netiešajām sarunām.
Spriedzes pieaugums un militārie draudi
Sarunu norise notika spriedzes pilnā kontekstā. ASV ir nosūtījušas divus aviācijas bāzes kuģus uz Tuvajiem Austrumiem, un prezidents Donalds Tramps ir paudis draudus ar jauniem militāriem uzbrukumiem Irānai, ja tā nepiekristu Vašingtonas prasībām. Iepriekš Tramps iespējamos triecienus sasaistīja ar protestiem Irānā, taču tagad šis aspekts vairs nav tik aktuāls. Irānas vadība ir satraukta par ASV draudiem, kas pastiprinās uz fona neseno protestu un ekonomisko problēmu dēļ.
Tikmēr Hormuza jūras šaurumā notikušas Irānas Revolucionārās gvardes mācības, kuru laikā izšautas raķetes. Hormuza jūras šaurums ir kritiski svarīgs pasaules naftas piegāžu ceļš, caur kuru tiek transportēti aptuveni 20% pasaules naftas.
Irānas pozīcija un Trampa prasības
ASV galvenais mērķis ir panākt, lai Irāna ierobežotu savu kodolprogrammu, nepieļaujot kodolieroču izstrādi, kā arī samazinātu ballistisko raķešu darbības rādiusu, kas apdraud Izraēlu un ASV militārās bāzes reģionā. Savukārt Irāna vēlas, lai ASV atvieglotu tai noteiktās sankcijas, taču nav gatava pilnībā atteikties no urāna bagātināšanas, kas ir priekšnosacījums potenciālam kodolieroču ražošanai.
Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī brīdinājis, ka Trampam “neizdosies iznīcināt Irānu”, un draudējis, ka Irānas spēki varētu nogremdēt ASV karakuģus reģionā. Šie paziņojumi atspoguļo Teherānas stingro nostāju un nevēlēšanos piekāpties ASV spiedienam.
Skeptiskas prognozes un nākotnes perspektīvas
Bijusī ASV valsts sekretāra vietniece Dženifera Gavito paudusi skepticismu par iespēju panākt kopsaucību starp ASV un Irānu. Viņa norāda, ka patiesībā jau ir notikuši kodolprogrammas ierobežojumi, ko nodrošinājuši ASV un Izraēlas uzbrukumi, taču galvenais drauds joprojām ir Irānas ballistisko raķešu programma un tās sabiedroto tīkls Tuvajos Austrumos, ieskaitot “Hizbullāh”, “Hamās” un Jemenas hutiešu nemierniekus.
Sarunas Ženēvā norisinājās netiešā formātā, ar Omānas diplomātiem kā starpniekiem. Šī pieeja atspoguļo abu pušu neuzticēšanos un vēlmi izvairīties no tieša kontakta. Lai gan sarunās panākts progress, joprojām ir daudz neskaidrību un šķēršļu, kas jāpārvar, lai tiktu panākta ilgstoša vienošanās.
Nākamais solis būs iespējamā vienošanās teksta izstrādāšana, kas, kā norāda Aragči, būs vēl sarežģītāks process. Starptautiskā sabiedrība ar interesi vēros, vai ASV un Irānai izdosies atrast kopīgu valodu un novērst tālāku spriedzes eskalāciju reģionā. Oficiālas informācijas par nākamajām sarunām datu vēl nav.
Šis ir dinamisks un sarežģīts ģeopolitisks process, un turpmākās attīstības būs jānovēro ar uzmanību. Aicinām lasītājus dalīties savos viedokļos un komentāros par šo svarīhead tēmu.
